LV | LT | RU

Septiņi viegli pagatavojami olu ēdieni, kas satur daudz proteīna

Olas ir pieejams un ilgtspējīgs olbaltumvielu avots teju ikvienam, tomēr dati liecina, ka Latvijā šis produkts uz galda nonāk krietni retāk nekā, piemēram, gaļa, dārzeņi vai graudaugi.

Šā gada maijā Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) sadarbībā ar “Norstat” un “Forta Research” veiktā aptauja atklāja piecus galvenos produktus, bez kuriem Latvijas iedzīvotāji nevarētu iedomāties savu ikdienas maltīti – 74% min gaļu un gaļas produktus, 69% – dārzeņus un salātus, 46% – graudaugu produktus, 42% – kartupeļus, 40% – augļus un ogas, bet 37% olas.

Šobrīd Latvijā un Lietuvā ir uzsākta Eiropas Komisijas līdzfinansēta izglītojoša kampaņa “Olas ir spēks!”, lai popularizētu vistu olu kā produktu, izglītotu par uzturvērtību un Eiropas Savienības vistu labturības un olu ražošanas standartiem.

“Olas ir unikāls produkts, jo tajās ir niecīgs ogļhidrātu saturs, lielāko daļu tajās esošo tauku veido nepiesātinātās taukskābes, turklāt tajās ir tādas cilvēka organismam nepieciešamās uzturvielas kā, piemēram, cinks, selēns, folijskābe, D vitamīns, B vitamīnu un tam līdzīgi,” skaidro LAPNA izpilddirektore Anna Ērliha.

Kaut arī vairums jeb 80% respondentu piekrīt, ka olas ir vērtīgs produkts un satur daudz cilvēka organismam nepieciešamu minerālvielu un mikroelementu, tomēr aptaujas dati liecina, ka plašākas zināšanas par olu uzturvērtību pietrūkst.

“Iespējams, salīdzinoši zemo olu patēriņu Latvijā nosaka daži, iesakņojušies uzskati par olām kā par produktu, kā arī pārliecība, ola ir tikai brokastu ēdiens. Mēs apzināmies, ka ir vairāk jārunā un jāizglīto par olām kā par produktu un par jautājumiem, kas saistīti ar veselīgu uzturu,” izpilddirektore Ērliha.

Viens no kampaņas “Olas ir spēks!” mērķiem ir rādīt, cik daudzveidīgas var būt olas, kā varam tās iekļaut ikdienas uzturā ne tikai brokastīs, kā vienkāršāk un gudrāk pagatavot.

Lūk, kopā ar Latvijas Apvienotās putnkopības asociācijas sagatavota olu recepšu izlase!

Der paturēt prātā – drošai olu pagatavošanai minimālā temperatūra ir 70° C, jo viens no Salmonellas avotiem ir olas, kas var radīt Salmonelozes saslimšanu.

Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Lauku atbalsta dienesta uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne Lauku atbalsta dienests ar tiem nevar tikt sauktas pie atbildības.

Projekts “ES ražotu olu informācijas un veicināšanas pasākumi Latvijā un Lietuvā” (EU Eggxpert, projekta nr. 101046173)

Par LAPNA

Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) ir dibināta 2006.gadā un tā apvieno gan lielos uzņēmumus, gan vidējos, gan nelielās saimniecības, kopumā vairāk nekā 50 biedru. LAPNA biedri saražo 95% nozares produkcijas. Tās mērķis ir pārstāvēt Latvijas putnkopības nozares pārstāvjus attiecībās ar Latvijas valsts un Eiropas Savienības institūcijām, kā arī attiecībās ar citiem publisko un privāto tiesību subjektiem, piedalīties putnkopības nozari reglamentējošo tiesību aktu izstrādāšanā un apspriešanā, veicināt labas ražošanas prakses un «Codex Alimentarius» ievešanu putnkopības uzņēmumos, sekmēt putnkopības uzņēmumu sadarbību ar pārtikas aprites uzraudzības iestādēm, kā arī veicināt zoonožu un citu infekciju izskaušanu putnkopības uzņēmumos.

Papildu informācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem:
Anna Ērliha, LAPNA Izpilddirektore, tel.26147764