LV | LT | RU

OLAS UN UZTURS

25% PAR LABU PILNGRAUDU PRODUKTIEM VAI KARTUPEĻIEM! Dod priekšroku pilngraudiem un nepārstrādātiem graudiem: pilngraudu kviešiem, miežiem, grūbām, kinojai, auzām un brūnajiem rīsiem, kā arī produktiem, kas ir no tiem gatavoti. Šie produkti satur vērtīgas šķiedrvielas un mazāk ietekmē glikozes līmeņa svārstības asinīs nekā baltmaize, baltie rīsi un citi pārstrādātie graudu produkti. 25% IZMANTO OLBALTUMVIELU SPĒKU! Zivis, putnu gaļa, olas, pākšaugi, rieksti un piena produkti ir veselīgi un daudzveidīgi olbaltumvielu avoti. Šos produktus var daudzveidīgi gatavot - pievienot salātiem un dārzeņiem. Turklāt olas ir vērtīgs ikdienas uztura produkts, jo satur cilvēka organismam svarīgus vitamīnus (A, D, E, B2, B5, B12 grupas vitamīnus) un minerālvielas (folātu, fosforu, selēnu, dzelzi un cinku). Sarkano gaļu un tās izstrādājumus – bekonu, desas, cīsiņus u.tml. – lieto uzturā prātīgi. VESELĪGIE TAUKI - AR MĒRU Izvēlies veselīgas augu eļļas, piemēram, olīvu, linsēklu, ķirbju sēklu, rapšu, saulespuķu, zemesriekstu un citas eļļas. Izvairies no produktiem ar palmu eļļu, jo tā satur piesātinātos taukus, kas var paaugstināt holesterīna līmeni asinīs. Atceries: “zems tauku saturs” nav tas pats, kas veselīgs! 50% DĀRZEŅI, AUGĻI, OGAS LIELĀKĀ DAĻA MALTĪTES! 3:2 jeb trīs daļas dārzeņu, divas – augļu un ogu. Kombinē dažādas krāsas un veidu dārzeņus un augļus. Atceries: kartupeļi veselīga šķīvja kontekstā netiek uzskatīti par dārzeņiem, jo tie satur daudz vairāk ogļhidrātu nekā citi dārzeņi. 2-2,5 L UZŅEM PIETIEKAMI DAUDZ ŠĶIDRUMA! Dienā uz katru cilvēka ķermeņa masas 1 kg jāuzņem 30 – 35 ml šķidruma. Vismaz pusi no dienā nepieciešamā šķidruma daudzuma jāuzņem ar ūdeni, pārējais ar citiem veidiem, piemēram, zupu u.tml ESI AKTĪVS! Veselā miesā, vesels gars! Mēs saglabājam veselību un možumu, ja mūsu uzturs ir līdzsvarots un mēs paši esam kustīgi. Nav jānoskrien maratoni, var sākt ar izaicinājumu – staigāt katru dienu kājām vairāk!

Avots: 1

Vitamīnu Ābece

Olas satur 13 cilvēka organismam svarīgus vitamīnus un minerālvielas, tostarp A, D, E, B2, B5, B12 grupas vitamīnus. Bagātīgā vitamīnu un minerālvielu klāsta dēļ olas var iekļaut veselīgā un sabalansētā diētas plānā.

Olu vērtīgums un nozīme uzturā atzīta arī ANO (United Nations) Pārtikas programmā.

A vitamīnam (retinolam) ir svarīga nozīme veselīgas ādas uzturēšanai, tas palīdz stiprināt imūnsistēmu un uzturēt reproduktīvo veselību, kā arī rūpēties par labu redzi. Retinols nostiprina acs radzeni un labvēlīgi ietekmē redzes asumu. Ja ieteicamā A vitamīna dienas deva ir 750 mikrogrami, tad divas olas satur aptuveni 14% no tās, aprēķinājuši Austrālijas olu asociācijas speciālisti.

D vitamīnam ir būtiska nozīme kaulu un zobu veselības uzturēšanai, tas arī palīdz stiprināt imūnsistēmu un muskuļu funkcijas. Austrālijas olu asociācija aprēķinājusi, ka divas olas satur 82% no dienā ieteicamās D vitamīna devas.

Holīnam ir liela nozīme gan smadzeņu un nervu sistēmas, gan arī veselīgu šūnu attīstībā. Pētījumos ir secināts, ka cilvēkiem, kuri saņem pietiekami daudz holīna, ir labāka atmiņa un asāks prāts. Olas ir viens no labākajiem dabiskajiem holīna avotiem. Vienas lielas olas dzeltenums satur aptuveni 164 mg holīna, kas atbilst 30-38% no pieaugušiem cilvēkiem ieteicamās dienas devas.

Minerālvielas

Olas ir atzītas par nozīmīgu dabiski pieejamu minerālvielu, īpaši folātu, fosfora, selēna, dzelzs un cinka avotu.

Fosfors palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību, kā arī veicina normālu šūnu membrānu darbību un metabolismu. Zems fosfora līmenis var izraisīt apetītes zudumu, locītavu sāpes, kā arī aizkaitināmību vai trauksmi. Divas vidējas olas nodrošina 21% no ieteicamās dienas devas.

Savukārt selēns ir svarīgs normālai imūnsistēmas un vairogdziedzera darbībai, kā arī matu un nagu veselībai. Tāpat tas veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīviem bojājumiem. Olas ir lielisks selēna avots, divas olas ļaus uzņemt aptuveni 41% no ieteicamās dienas devas.

Normālai vairogdziedzera darbībai ir svarīgs arī olu sastāvā ietilpstošais jods. Tāpat tas palīdz uzturēt optimālu smadzeņu darbību un veselīgu ādu. Divu olu porcija nodrošina aptuveni 29% no ieteicamās dienas devas.

Savukārt dzelzij ir svarīga nozīme skābekļa transportēšanā un pietiekamas enerģijas nodrošināšanā.

Antioksidanti

Olas bagātīgi satur antioksidantus luteīnu un zeaksantīnu, kas palīdz uzturēt acu veselību un mazināt kataraktas un ar novecošanos saistītās mākulas deģenerācijas riskus. Šie karotinoīdus satur vairāki zaļie lapu dārzeņi, piemēram, spināti un kāposti, kā arī olu dzeltenumi. Pētījumi ir pierādījuši, ka no olām luteīns un zeaksantīns organismā uzsūcas labāk. Divas olas (viena porcija) satur apmēram 530 mikrogramus šo pigmentu. Tāpat antioksidanta iedarbība ir olās esošajiem A un E vitamīniem, kā arī selēnam.

Ieguvumi bērniem

LR Veselības ministrija iesaka termiski apstrādātu olu ļoti pakāpeniski sākt iekļaut bērna ēdienkartē pirmajā dzīvības gadā – sākot no aptuveni septiņu mēnešu vecuma.

Bērniem un pusaudžiem ir nepieciešams olbaltumvielām bagāts uzturs. Ar olbaltumvielām ir jāuzņem aptuveni 10-20% no dienā ieteicamā kopējā enerģijas daudzuma.

Olbaltumvielām, vitamīniem, minerālvielām, citām noderīgām uzturvielām piesātinātās un viegli pagatavojamās olas tam lieliski noder.

Ieguvumi grūtniecēm

Grūtniecība būtiski palielina sievietes uztura vajadzības, īpaši pēc olbaltumvielām, taukskābes Omega-3, folskābes, D vitamīna, dzelzs un cinka. Ola, kura ir piesātināta ar šīm vielām, ir lielisks produkts grūtniecības laikam, apmierinot topošās māmiņas papildu vajadzības un veicinot augļa attīstību. Uzmanīgām jābūt topošajām māmiņām, kurām ir gestācijas diabēts vai augsts holesterīna līmenis, tādos gadījumos Sirds veselības fonds iesaka nedēļā apēst ne vairāk par septiņām olām.

Uzturs, ko mazulis saņem ar mātes uzturu grūtniecības laikā, ļoti ietekmē viņa veselību un dzīvi. Tāpēc, ja topošā māmiņa neuzņem pietiekami kaloriju, olbaltumvielu, taukskābju un svarīgāko vitamīnu, tas var ietekmēt bērna smadzeņu attīstību un kognitīvos procesus. Olas savu vērtīgo uzturvielu dēļ ir teicams produkts, kas spēj apmierināt mazuļa augšanu un attīstību agrīnajā periodā (gan māmiņas grūtniecības laikā, gan pirmajos divos dzīves gados).

SPKC norāda, ka grūtniecības sākumā olbaltumvielu daudzumu ēdienkartē nav jāpalielina, tas ir 0,8-1 grams uz kilogramu svara dienā. Savukārt sākot ar otro trimestri, olbaltumvielu daudzumu ieteicams palielināt līdz 1,1 gramam uz kilogramu svara dienā. Tāpat jāatceras, ka grūtniecības laikā būtu jāpievērš papildu uzmanība olu termiskajai apstrādei.

Ieguvumi senioriem

Uzturam un diētai ir ļoti svarīga nozīme senioru veselības uzturēšanā, īpaši tādēļ, ka novecošanās dažādu iemeslu dēļ (apetītes mazināšanās, funkcionālie traucējumi, u.c.) ietekmē mūsu ēšanas paradumus. Novecošanās īpatnību dēļ palielinās organisma vajadzība pēc olbaltumvielām. SPKC atgādina, ka lai saglabātu labu veselību un optimālu muskuļu masu, dienā ieteicams uzņemt vismaz vienu gramu olbaltumvielu uz vienu kilogramu ķermeņa masas.

Olas ir ļoti kvalitatīva un viegli sagremojama proteīna avots, kas tās padara par ideālu diētisku produktu vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tās satur arī daudz leicīna – aminoskābi, kas ir svarīga muskuļu tonusa uzturēšanai. Turklāt, kā liecina Amerikas Olu padomes atbalstīta pētījuma rezultāti, olu lietošana uzturā var samazināt atmiņas pasliktināšanās risku, ja salīdzina ar cilvēkiem, kas olas neēd.

Olas un holesterīns

Vēl salīdzinoši nesen tika uzskatīts, ka olu lietošana uzturā paaugstina holesterīna līmeni asinīs, tā radot sirds-asinsvadu sistēmas slimību risku un tādēļ ir jāierobežo apēsto olu daudzums. Taču, izrādās, tā nav gluži taisnība. Tagad uztura speciālisti uzskata, ka ir ļoti svarīgi nošķirt pārtikas produktos atrodamo holesterīnu no asinīs esošā holesterīna. Proti, lielākoties holesterīns olās maz ietekmē holesterīna līmeni asinīs un tam ir neitrāla ietekme uz sirds veselību. Sirds veselības organizācijas atzīst, ka viena vārīta ola dienā nelabvēlīgi neietekmēs sirds – asinsvadu sistēmas veselību. Vēl jo vairāk – olas lielākoties satur mononepiesātinātās un polinepiesātinātās taukskābes, tostarp Omega-3, kas samazina “sliktā” holesterīna līmeni.

Olas un citi produkti: