Vērtīgajam pārtikas produktam – olām – ir jābūt ikvienā sabalansētā uztura plānā. Taču mums nereti rodas jautājumi, kurus gribam noskaidrot. Mēs vēlamies pārliecināties, ka visu izprotam pareizi: kā glabāt olas, cik bieži tās lietot, u.t.t.
Šajā sadaļā atradīsi atbildes uz svarīgiem jautājumiem, kas tev ir jāzina par uztura “spēkstaciju” – veselīgajām un sātīgajām olām. Izlasi pats un pastāsti arī draugiem!
Olu ražošanu Eiropas Savienībā regulē normas un standarti, kas garantē produktu kvalitāti un drošumu. Turklāt Eiropā ražotu olu lietošana veicina apkārtējās vides aizsardzību un vistu turēšanas labturības nodrošināšanu.
Visas Eiropā ražotās olas var atšķirt pēc marķējuma, kas redzams uz čaumalas.
Eiropā visas olas iedala A kategorijas un B kategorijas produktos. A kategorijas olas ir piemērotas lietošanai uzturā, un tām ir jāatbilst Eiropas standartiem.
Čaumalas krāsa ir atkarīga no dējējvistas šķirnes un krāsas, bet dzeltenuma krāsa – no barības. Abas krāsas nav olas kvalitātes, uzturvērtības un garšas rādītāji.
Olas ar diviem un vairāk dzeltenumiem parasti dēj jaunas vistas, kuru reproduktīvā sistēma vēl nav pilnībā nobriedusi. Šādas olas ir drošas lietošanā.
Olas čaumalas virsmu klāj ļoti plāna plēvīte – kutikula, kas ļauj olām būt svaigām iespējami ilgāk. Mazgāšana bojā šo svarīgo aizsargslāni. Tādēļ olas ir jāmazgā tieši pirms pagatavošanas, nevis uzreiz pēc nopirkšanas. Piemērots būs silts, tekošs ūdens. Īpašu mazgāšanas līdzekļu lietošana nav ieteicama.
Olas ir jāglabā ledusskapī, vislabāk vidējā vai zemākajā plauktā, atsevišķi no citiem produktiem, iepakojumā, kurā tās tika pārdotas. Olas nedrīkst likt saldētavā.
Atbilstoši ES standartiem olu glabāšanas ilgums ir 28 dienas. Derīguma termiņš vienmēr ir norādīts uz iepakojuma.
Pēc ASV Lauksaimniecības departamenta publicētajiem datiem, lielas jēlas olas dzeltenums satur aptuveni 200 mg holesterīna.
Tas atbilst uztura rekomendācijās pieļaujamajam uzņemtā holesterīna daudzumam dienā. Uztura speciālisti uzskata, ka ir ļoti svarīgi nošķirt pārtikas produktos atrodamo holesterīnu no asinīs esošā holesterīna. Proti, lielākoties holesterīns olās maz ietekmē holesterīna līmeni asinīs un tam ir neitrāla ietekme uz sirds veselību. Turklāt olas satur arī citas vērtīgas uzturvielas, tostarp A vitamīnu, kas var palīdzēt samazināt sirds un asinsvadu sistēmas slimību risku. Olā ir tikai vidēji pieci grami tauku, lielākoties tie mononepiesātināto un polinepiesātināto taukskābju tauki.
(Avoti pētījumiem: 1,
2, 3, 4)
Kā zināms, nepiesātinātās taukskābes Omega-3 un Omega-6 samazina “sliktā” holesterīna līmeni, kā arī sirds – asinsvadu slimību, insulta un II tipa cukura diabēta risku.
(Avots: 1)
Uztura speciālisti atzīst, ka veselam, pieaugušam cilvēkam optimālais patēriņš ir 1-2 olas dienā.
Taču cilvēkiem ar augstāku sirds un asinsvadu slimību risku, piemēram, II tipa diabēta slimniekiem, ir ieteicams ierobežot nedēļā apēsto olu skaitu. Tā Jaunzēlandes Sirds veselības fonds iesaka sirds veselībai labvēlīgā diētā iekļaut ne vairāk sešas olas nedēļā.
Savukārt Austrālijas Sirds veselības fonds iesaka nedēļā neēst vairāk kā septiņas olas.
Svarīgākais – ikdienas uzturā izvairīties no produktiem, kas satur daudz piesātināto taukskābju.
SPKC uztura ieteikumos veģetāriešiem lasāms, ka, piemēram, ovoveģetārisms izslēdz no uztura gaļu un piena produktus, taču atļauj ēst olas un no olām iegūtas sastāvdaļas.