Vairākos tautsaimniecības rādītājos putnkopība pārspēj cūkkopību un piena lopkopību. Piemēram, 2023. gadā putnkopības jomas uzņēmumi kopumā valsts budžetā iemaksājuši 18,632 miljonus eiro, piena lopkopji – 11,894 miljonus eiro, bet cūkkopji – 9,783 miljonus eiro.

“Latvijas putnkopības uzņēmumi ir arī otrs lielākais darba devējs lauksaimniecības nozarē, teju 40 % šajā jomā nodarbinātie strādā tieši putnkopībā. Neskatoties uz to, ka pēdējos gados ražotāji ir saskārušies ar būtiskiem izaicinājumiem – aizvien pieaugošās labturības prasības, konkurence ar trešajām valstīm, kuras neievēro Eiropas Savienības stingros standartus, un putnu gripa, – lielākie uzņēmumi turpina investēt inovācijās un eksportspējas paaugstināšanā”, uzsver Ērliha.

LAPNA piedāvā ielūkoties Latvijas putnkopības vēstures lappusēs un ieskatīties nozares nākotnē!

Olu eksports – nozīmīgs ienākumu avots

Līdz 19. gadsimtam putnkopība Latvijā bija mazattīstīta un galvenokārt koncentrēta muižās, kur mājputniem bija vairāk dekoratīva, nekā saimnieciska nozīme. Strauja putnkopības attīstība aizsākās 1870. gadā, kad Eiropā parādījās pirmie olu inkubatori.

Ja sākotnēji valstī vistas un citi mājputni tika audzēti pašpatēriņa vajadzībām, tad 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, ar putnkopību nodarbojas teju ikvienā lauku sētā, bet no Liepājas ostas uz Rietumeiropu eksportēja pat dzīvas zosis.

“1920. gados Latvijā olas ražoja galvenokārt mazajās saimniecībās, bet jau līdz 1930. gadiem eksports kļuva par nozīmīgu ienākumu avotu. Piemēram, 1927. gadā olu eksports veidoja tikai 0,01 % no lauksaimniecības ražojumu eksporta, proti, 24 tonnas olu gadā, taču līdz 1936. gadam tas pieauga līdz 562 tonnām gadā, veidojot 0,52 % no eksporta. Šie rādītāji rāda nozares spēju ātri attīstīties un pielāgoties tirgus pieprasījumam,” stāsta Ērliha.

Ja beidzoties Pirmajam pasaules karam, putnkopības nozīme Latvijā mazinājās, jo olas patēriņam vairumā ieveda no Krievijas, tad pēc Otrā pasaules kara – notika gluži pretēji. Padomju Savienības okupācijas laikos lauksaimniecības kolektivizēja un veidoja specializētas saimniecības. 1960. gadā Latvijā bija 12 specializētas putnkopības padomju saimniecības, bet līdz 1961. gada oktobrim to skaits pieauga līdz 19.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā putnkopības nozare piedzīvoja būtiskas pārmaiņas. Valsts uzņēmumi tika privatizēti, un tirgus ekonomikas apstākļos daudziem uzņēmumiem nācās pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Neskatoties uz grūtībām, vairāki uzņēmumi spēja veiksmīgi pārorientēties un turpināt darbību. Piemēram, “Balticovo” 70% no gadā saražotiem 700 miljoniem olu eksportē uz vairāk nekā 20 valstīm līdz pat Jaunzēlandei, Vjetnamai un Honkongai, kur var iegadāties Iecavā ražotos šķidros olu produktus. Cita Latvijas olu ražotāja, “Alūksnes putnu fermas”, eksporta apjoms pieaudzis no 4,1 miljoniem eiro 2023. gadā līdz 5,2 miljoniem eiro pērn.

Ik dienu – pa olai katram valsts iedzīvotājam

1930. gados viena vista Latvijā gadā izdēja vidēji 108 olas, bet mūsdienās tās ražība sasniedz jau 299 olas gadā. Šo progresu veicināja tehnoloģijas un selekcija.

Mūsdienās Latvijas putnkopības nozare ir nostiprinājusies.. 2018. gadā valstī tika saražotas vairāk nekā 18 tūkstoši tonnu olu, kas veidoja gandrīz 0,5 % no visas lauksaimniecības un pārtikas eksporta. Latvijas vistas ik dienu izdēj apmēram pa olai katram valsts iedzīvotājam – aptuveni 1,9 miljonus olu dienā. Savukārt olu tirgū Latvijas ražotāji spēj nodrošināt lielāko daļu vietējā pieprasījuma.

Olu marķēšana: jau 20 gadus ir kvalitātes zīmogs

Latvijā olu marķējums tika ieviests 2004. gadā, un tas ir būtisks solis pārtikas drošības un kvalitātes nodrošināšanā. Marķējums norāda putnu turēšanas apstākļus: 0 – bioloģiskā lauksaimniecība, 1 – brīvos apstākļos turētas vistas, 2 – kūtī turētas vistas, un 3 – sprostos turētas vistas, tad seko valsts kods un novietnes numurs. Tas palīdz patērētājiem pieņemt informētus lēmumus par savu izvēli.

Kopš 2022. gada LAPNA Latvijā un Lietuvā īsteno projektu “Olas ir spēks!”, kura mērķis ir sabiedrības izglītošana gan par olu uzturvērtību, gan par olu marķējumu. Pētījumi pierāda, ka pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri ir informēti par olu marķējuma nozīmi. Proti, saskaņā ar jaunākā, “Norstat” 2024. gada decembrī veiktā pētījuma, datiem, lai gan tikai 5 % Latvijas un 8 % Lietuvas iedzīvotāju pilnībā izprot olu marķējumu, situācija ir uzlabojusies. Latvijā nezinātāju skaits kopš 2022. gada ir samazinājies par 12 procentpunktiem.

Patērētājiem ir svarīgi pievērst uzmanību olu marķējumam, lai iegādātos produktu atbilstoši savām vēlmēm un pārliecībai. Piemēram, izvēloties olas no bioloģiskās lauksaimniecības vai brīvos apstākļos turētām vistām, patērētāji var atbalstīt dzīvnieku labturību un videi draudzīgu saimniekošanu. Savukārt izvēloties vietējo ražotāju produkciju, tiek atbalstīta Latvijas ekonomika.

Aptauja arī liecina, ka patērētājiem ir svarīgi un ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienības (ES) noteiktie augstie standarti nodrošina dzīvnieku labturību, pārtikas drošību un labāku produktu kvalitāti patērētājiem. “Norstat” pētījuma rezultāti atklāj, ka 81 % Latvijas iedzīvotāju uzskata šādu atbilstību ES noteiktajiem standartiem par ļoti “svarīgu”, “svarīgu” vai “drīzāk svarīgu”.

Brīvo vistu olu ēra

Eiropas Savienībā (ES) jau kopš 2012. gada ir aizliegti šaurie būri, vēl vairāk, paredzēts, ka dējējvistas no 2027. gada drīkstēs turēt tikai kūtīs vai brīvos apstākļos, veicinot brīvi turētu vai bioloģiski audzētu vistu olu patēriņu. Šī pāreja ir daļa no ES mērķa uzlabot dzīvnieku labturību un veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību.

Latvijā lielākie lielveikalu tīkli ir apņēmušies pilnībā atteikties no sprostos dētu olu tirgošanas, un vairāki jau to ir izdarījuši vai ir noslēgumā fāzē. Piemēram, “Maxima Latvija” 2025. gada sākumā pilnībā pārgāja uz tikai ārpus sprostiem dētu vistu olu tirdzniecību visos veikalos, saskaņā ar uzņēmuma ilgtspējas iniciatīvu un rūpēm par dzīvnieku labturību. Veikalu tīkls ELVI ar vairāk nekā 100 veikaliem Latvijā paziņojis par atteikšanos no sprostos dētu olu tirdzniecības, noslēdzot pāreju 2025. gadā.

“Rimi Latvija” 2024. gada oktobrī uzsāka pilotprojektu, kurā 13 veikalos Rīgā, Tallinā, Tartu, Viļņā un Kauņā no sortimenta pilnībā izslēdza sprostos turētu vistu olas, kā daļu no pakāpeniskas pārejas uz tikai ārpus sprostiem dētu olu tirdzniecību. Arī “Lidl Latvija” paziņoja par apņemšanos līdz 2025. gadam izbeigt sprostos dētu olu tirdzniecību un to izmantošanu privāto zīmolu produktu sastāvā. 2024. gada martā tīkls ziņoja, ka jau pusi no veikalos piedāvātā fasēto olu sortimenta veido ārpus sprostiem dzīvojošo vistu dētās olas.

“”Norstat” 2024. gada decembrī veiktais pētījums atklāj, ka 24 % Latvijas un 32 % Lietuvas iedzīvotāju pievērš uzmanību vistu turēšanas metodei, savukārt 19 % Latvijas un 14 % Lietuvas iedzīvotāju ir svarīga olu izcelsmes valsts. Šie rādītāji norāda uz patērētāju interesi par ilgtspējīgu ražošanu un drošību,” norāda LAPNA izpilddirektore.

Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Mūsdienās putnkopība ir stabila un augoša nozare. Saskaņa ar Centrālas statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā Latvijā tika eksportētas 18 062 tonnas svaigu putnu olu, kas veidoja 0,49 % no lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta.

Saskaņā ar LDC datiem, dējējvistu skaits 2025. gada janvārī ir 3,57 miljoni*, kas nozīmē, ka ik dienu Latvijas vistas izdej ne tikai pa olai katram iedzīvotājam, bet arī nodrošina stabilu eksportu.