Speciālistu diskusija par bērnu uzturu skolās TVNet studijā _11.01.2024

Eksperti: ir pienācis laiks mainīt Ministru kabineta noteikumus par bērnu uzturu skolās

Jau vairāk nekā desmit gadus spēkā esošie Ministru kabineta (MK) Nr. 172. noteikumi, kas nosaka uzturvielu daudzumu skolēnu ēdienkartē, būtu jāpārskata un jāizstrādā no jauna, izceļot kvalitatīvās olbaltumvielas un citus nepelnīti aizmirstus veselīgus produktus, uzskata eksperti.

Par šo un citiem jautājumiem, kā arī par iespējamiem risinājumiem bērnu un jauniešu uztura pratības uzlabošanā tiešsaistes diskusijā sprieda gan Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Guna Bīlande, gan citu jomu eksperti, tostarp SIA “Engineering for children” vadītāja, doktore pārtikas inženierzinātnē ar ilggadēju profesionālo pieredzi pārtikas ražošanā Kristīne Jacino, Slimību profilakses un kontroles centra slimību profilakses nodaļas vadītāja Līva Aumeistere un AS “Balticovo” eksporta vadītājs un Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) biedrs Lauris Krastkalns.

Eiropas Komisijas mājaslapā nule publicētājos valstu veselības profilos par 2023. gadu redzams, ka Latvijā 43% nāves gadījumi ir saistīti ar dažādiem dzīvesveida un vides faktoriem. Apmēram 24% no tiem ir saistīti ar neveselīgu uzturu (t. i. nepietiekams dārzeņu, augļu un ogu patēriņš, kā arī pārmērīga sāls, cukura un piesātināto taukskābju uzņemšana). Tie ir pazaudēti dzīves gadi, kas Latvijas demogrāfijā ir sevišķi svarīgi.

Guna Bīlande atzina, ka situācija ar ēdināšanu Latvijas izglītības iestādēs nav viennozīmīga un arī audzēkņu atsauksmes par piedāvāto ēdienu ir dažādas. MK noteiktās dienas olbaltumvielu normas tiek sasniegtas, to kontrolē arī Pārtikas un veterinārais dienests, taču jautājums ir par šo uzturvielu kvalitāti un daudzveidību.

“Ir labi, ka bērni skolā apēd ābolu un burkānu, bet nepelnīti tiek aizmirsti, piemēram, pākšaugi, kas ir lēti, garšīgi un minerālvielām bagātīgi produkti. Mēs kā asociācija Ministru kabineta noteikumos redzam uzsvaru uz vienām produktu grupām, taču citas tiek ignorētas. Ir jāiet līdzi laikam, un Ministru kabineta noteikumos būtu jāievieš būtiskas izmaiņas,” sacīja Bīlande.

Diskusijas dalībnieki arī piekrita tam, ka vecākiem ir nepietiekamas zināšanas par veselīgu uzturu. Tomēr arī strādājošiem un aizņemtiem vecākiem ir iespēja plānot maltītes, lai viņu bērni ikdienā nepārtiktu tikai no sviestmaizēm un pelmeņiem.
LAPNA pārstāvis uzsvēra, ka ir laiks atcerēties par maciņam un veselībai draudzīgiem produktiem, piemēram, olām. Tās ir lielisks dzīvnieku olbaltumvielu avots, turklāt olas olbaltumvielām ir lielāks uzsūkšanas procents nekā citiem olbaltumvielu avotiem. Vienlaikus olas ir salīdzinoši lēts un lielākajai sabiedrības daļai pieejams produkts, īpaši tagad, kad pārtikas cenas ir pieaugušas.

Valsts apmaksātajās programmās līdz šim uzsvars ir likts uz augļiem un dārzeņiem, kā arī pienu, taču nepelnīti tiek aizmirstas olas, tāpēc LAPNA veic darbu, lai tuvā nākotnē Latvijas ražotāju olas paradītos skolu ēdienkartē.